Redzes atmiņas tests
Vizuālajai atmiņai ir būtiska nozīme katra cilvēka dzīvē. Pazīstama cilvēka sejas atpazīšana pūlī, nokļūšana vēlamajā adresē, nepārbaudot karti, vai acumirklī noteikt vēlamo krāsu/rakstu – to visu var paveikt ar atmiņā iespiestiem vizuāliem attēliem.
Tās var salīdzināt ar fotogrāfijām, kas vienmēr tiek glabātas galvā un palīdz mums orientēties apkārtējā telpā, salīdzinot. Vizuālo atmiņu ne velti sauc par “fotografisko”.
Vizuālā atmiņa
Zinātniskā definīcija
Saskaņā ar oficiālo definīciju vizuālā atmiņa ir redzes orgānu uztvertās informācijas iegaumēšana. Alternatīvi šīs parādības nosaukumi ir vizuālā un fotogrāfiskā atmiņa.
80% cilvēku mācās vizuāli — viņi vislabāk atceras vizuālo informāciju, nevis dzirdes, taustes, ožas un garšas informāciju. Šajā ziņā cilvēks būtiski atšķiras no vairuma dzīvnieku, kuriem ožas orgāni ir pirmajā vietā. Piemēram, kaķi un suņi orientējas galvenokārt pēc smaržas — viņi atceras smaržas un to kombinācijas tikpat labi kā mēs atceramies vizuālos attēlus.
Smadzeņu pakauša daiva ir atbildīga par vizuālo atmiņu. Kad tas ir ievainots, cilvēks var zaudēt spēju atpazīt citus, ko psiholoģijā sauc par garīgu aklumu.
Normālas smadzeņu darbības laikā lielākajai daļai vizuālo attēlu tiek automātiski piešķirti unikāli nosaukumi. Piemēram, ieraugot pazīstama aktiera seju, mēs atceramies viņa vārdu, mirkļus no filmām, kurās viņš spēlēja, un citu saistīto informāciju. Ja saikne starp verbālo un vizuālo tēlu tiek pārtraukta, mēs nevaram atcerēties cilvēku vārdus un vietas, kur mēs viņus satikām, lai gan mēs droši zinām, ka viņi mums ir pazīstami.
Tipisku vizuālās atmiņas darbības piemēru var aprakstīt vairākos punktos:
- Mēs redzam cilvēka seju un zemapziņā to salīdzinām ar visu veidu vizuālajiem attēliem ilgtermiņa atmiņā.
- Ja tiek atrasta atbilstība, mēs atpazīstam personu un atceramies ar viņu saistīto informāciju.
- Ja atbilstības nav, persona tiek raksturota kā svešinieks.
Viss šis process var aizņemt sekundes daļu: ja pazīstams cilvēks nav mainījies kopš pēdējās tikšanās, atpazīšana notiek gandrīz acumirklī. Tā kā mēs novecojam un mūsu centrālā nervu sistēma pasliktinās, mums kļūst arvien grūtāk atpazīt un salīdzināt pazīstamas sejas un objektus. Vizuālās atmiņas pasliktināšanās iemesli var būt arī galvas traumas, smags stress un dažādu psihostimulantu lietošana.
Pētījuma vēsture
Dažādos vēstures laikmetos vizuālā atmiņa tika aprakstīta kā garīgs process, kā psihes funkcija un kā asociāciju sistēma. Pirmie zinātniskie darbi par šo tēmu ir datēti ar 17. gadsimtu, taču tiem bija diezgan haotisks raksturs.
Tikai 19. gadsimtā Volfgangs Kēlers un Kurts Gotšalds izstrādāja skaidru Geštalta teoriju, kas apraksta vizuālo atmiņu kā neatņemamu sistēmu, kas ietver saņemto vizuālo datu iegaumēšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
20. gadsimta sākumā Geštalta teoriju aizstāja Kārļa Būlera un Alfrēda Bineta semantiskā teorija. Viņa par prioritāti izvirzīja atsevišķos vizuālos attēlos iestrādātās nozīmes, kuras atkarībā no semantiskās slodzes cilvēka atmiņā paliek labāk vai sliktāk atmiņā.
Beidzot 20. gadsimta otrajā pusē tika piedāvāts jauns skatījums – informācijas kibernētika. Tas ļāva novērtēt attēlu iegaumēšanas un reproducēšanas procesu algoritmu veidā, kas ir līdzīgi datortehnoloģijās izmantotajiem.
Interesanti fakti
- Jo bagātāka ir iztēle, jo labāka ir vizuālā atmiņa. Cilvēks vieglāk atceras un garīgi atveido to, ko spēj iedomāties.
- Cilvēka atmiņa veidojas visas dzīves garumā, bet aktīva attīstība turpinās līdz 25 gadu vecumam. Pirmās atmiņas zuduma pazīmes vairumā gadījumu parādās pēc 50 gadiem.
- Pēc amerikāņu zinātnieku domām, potenciālais atmiņas apjoms tuvojas petabaitam — tūkstoš terabaitiem datu (aptuveni 217 872 DVD). Tajā pašā laikā vispirms tiek izspiestas sliktās atmiņas, un patīkami iespaidi paliek uz ilgu laiku - tā tiek pasargāta psihe no pārslodzes.
- Ar pastāvīgu apmācību palīdzību divkārtējais Ginesa rekordists Samvels Garibjans iemācījās iegaumēt drukātus tekstus. Lieliska vizuālā atmiņa ļāva viņam 1990. gadā bez kļūdām atkārtot 1000 nejaušus vārdus no svešvalodām. 2000. gadā šī izcilā persona iegaumēja 2000 nesaistītus krievu vārdus.
- Laika gaitā atmiņas var kļūt izkropļotas, aptumšotas un piepildītas ar nepatiesām detaļām. Turklāt cilvēku var iedvesmot izdomātas detaļas un atmiņas par fiktīviem notikumiem.
Jebkurš vingrinājums, kas attīsta uzmanību, būs noderīgs vizuālās atmiņas attīstīšanai. Tests ir viens no šādiem simulatoriem ar pierādītu efektivitāti.
